tas vienmēr kā pārsteigums
kā brīnums tas būs
šis glāstošais lietus
kas veldzēja mūs
pa peļķēm ar basām kājām
kad laimīgi varējām brist
izmirkuši un slapji.
bet neizsamist..jo zinājām
-viss skaistākais
mums vēl priekšā
gan maigi glāsti un čuksti klusi
un tu jau zini, cik apnikusi
šī dzīve bez Tevis
kad gribu Tevi laimīgu redzēt..
..........
bet asaras..
tās nožūs tik drīz
nāks jauna, priecīga diena
skumjas sirsniņā noklusīs..
27.02.2006
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru