esmu skumjām teicis ardievas
prieks acīs , deg kaislīga sirds
rubīnsārtā kā vīns no Andalūzijas pļavām
pie lūpām ko meitene jauna man sniedz
kā reibdama kustībām straujām
čigānisku smaidu, skurbdama dejā
ģitāras skaņās, flamenko, kastaņetes
saules un burvības piesūcies gaiss
ak, pietiek!!
nestāstiet man tagad par svelošu ziemu..
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru