Tu staigā apkārt
Bet es greizsirdīgs raugos
Uz durvīm, kas aizslēgtas
Un vienos punos
manas uzticēšanās dvēseles augums
Palos un izsīkumā
Kā pa slapju zāli
Noskumis kaķēns viens pats
Aizsietām acīm durvīs laužos
Skrāpējot , aplaužot nagus
Reizēm mēģinot pielabināt
tavu neprātu, savu brīvību mainīt
To nomest kā vecu ādu
Vakardiena mani vairs nemierina
Pa aizsnigušu pļavu nākšu,
Peļķes būs izbristas, rokas sadzijušas
aizlauzts asteres zieds
un atbrīvota paļāvība..
Tu raudi..? nevajag..
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru