es pamodos..un mana sirds

es pamodos..un mana sirds
uz tava lieveņa piekususi,
klusi
kā lūdzot..stāsta, ko tā jūt
bet tu jau redzi,
balta sarma koku zaros..
katru nakti,
tās asaras, ko pieraudājusi
ik nakti ir dvēsele mana,
pēc tevis,
izslāpusi..
un rīta ausmā neskaidrs atspulgs
loga rūtī.
varbūt..bet es tikai minu,
tu steidzies pie manis,
apmulsusi raugies,
kā es dodos pie Tevis..