kad rudenī, lietainā dienā
uz krustiem vel gliemezis māju
nerunāju
manī atnācis klusums
es neticu cilvēku vārdiem
lai ar' tie sola laimi
glaimi
ir visīstākās narkotikas
es ticu tik patiesi īstiem
tiem mirkļiem,ko nosargāji
kad nosalis lūkojos tevī
teici -būs jau labi..
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru