es redzu, kā miegā smaidi
un pagalvī rokas liec
kaisle pil no pirkstiem
uz ādas..
kā degoša tāss
uzliesmo un degs vēl ilgi
vārds, nācis no lūpām
ar teiksmainu svelmi dvests
ārdās, kā vilnis, kam sasniedzams krasts
sirds mana krūtīs
pēc desmit un tūkstoš mirkļiem
kā debesis, kurām robežu nav
dvēsele redz
Tevi tuvu
kā ziedu, pilnu ar rasu
un vēju, kas garām trauc
ar dziesmu, ko sadzirdēt ļauts
tikai mums diviem..
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru