rasas paklājs sudrabā mirdzošs,
kur nagi to asi iecirtušies,
pieliecies zemei tuvāk,
to mazo asnu dzirdi, kas dīgdams dzied..
es krāju šos brīnuma mirkļus,
salikdams mapēs vecās,
liekot starp vecu grāmatu lapām,
neviens tos vairs netraucēs..
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru