manā istabā smeldzīgi vijole skan
sarauta stīga - dvēsele mana raud
par velti prasi, lai rimstos
viss miris, viss zudis
zudis miers un nemiers
stāvu spoguļa otrā pusē
ēnas kļaujas klāt un sarunājas
nāc, nāc
izstieptās rokās gaismu turu
tās asinis lāses karstas
no sirds, kas pagurusi
lūdzot, lai ticēt sāc
ka tikai
varavīksne un rokas tavas siltas
ļauj cerībai dzīvot ..
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru