..dzīve nežēlīga..
-arī Tu, arī tu, mana mīļā
pret asfaltu seja sašķīst lauskās
kāds smaidus paceļ, trofejas gūstot,..
bet es kluss aizeju nesagūstīts
kliedzot,
savas dienas, pilnas ar skumjām
ar sāpēm plēšot kā tāsis no bērza miesas
mūžs tāds neizstāstīts
varbūt, ka labi,
paliek tik sula..
un saules pieliets dārzs..
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru