tik parasts..un ierasts
kājām ķeroties iedomu saknēs
žvadz ķēdes pie noberztām sienām
mans ikdienas cietums..
ieslēdzis rīta agrumā ritmu:
-tā vajag, tā vajag,
ceļos un eju, nemanot prieku,
-tā vajag, tā vajag,
izmisums ar maigumu kopā
-tā vajag, tā vajag,
krāsas košas paletē jaucot
-tā vajag, tā vajag
pa bīstamu ledu,..
kā pāvs iet vientulīgs lepnums..
noliegums, .. sirdī spoguļa lauskas
noliegums, .. man salst.
kā iet pret kalnu, aizturot elpu..
brīnums, glabāts sirdī,
ko saucu par mājām..
dzimst nakts stundā, kad grimstu,
mana dvēsele dzīvo.
klusi, tikko dzirdami Ave Maria skan
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru