svece izdeg ,parafīns krājas
uz galda līnijas, apļi un loki
ēnu kumeļi
skrien, it kā varētu
noskriet visātrākos suņus
...neapstājas,
bet es stāvu uz vietas
domas, kā skaidu pa viļņiem mētā
esmu dzīvs, ne svētais
dienās, kad it kā aizā grimstu
liekas, nespēs nekas mani augšup celt
mirklis,satiktu cilvēku smaidi
kā melnās debesīs zibens svītras
manī krājas , gaismojot ceļu
dod enerģiju,
kā fēnikss no pelniem dzimstu
pati labākā, vienīgā, īstā
sākas diena
lai piedotu tiem, kas nesaprot,
kas pāri dara
teikt paldies tiem, kas vēl labu
svece izdeg ,parafīns krājas
uz galda līnijas, apļi un loki
..mājas, mājas
vai šo pasauli varu tā saukt
svece sarunājas
tās liesmā tik dzīvā
ir mans sākums un beigas..
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru