tavā klēpī es galvu atbalstu..
cik savādi, tāds miers
tavi pirksti, tik viegli
caur maniem matiem slīd,
tu klusēdama pateic tik daudz,
daudz vairāk, nekā es dzirdu
kā baltas klavieres,
dvēseles simfoniju.
sajūtu.. ik katrā pirkstā sirds pukstu
pēc manis kas sauc..kā lūgdama
uz rokām lai ņemtu un nestu
bezgalīgi.. līdz gurstu..
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru