..tā nebija tava vaina,es tikai ļāvos skumjām.lāses dzidras un tīras,nakts aizsegā, gaismai austot,mani piepildīja.es viegli pār zemi līstu,miesā caurumi kā sietā,ievainojumi..tik sāp dziļāk klusums....stiprāk kā vārdi..
Ierakstīt komentāru
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru