Mirdz saule, vēji tur dzied
Uz nama sliekšņa maigums zied
Un klusa mūzika tur skan
Sirds bikli saka – man, man
Un traucas vēstule bez vārdiem
Vien nemirstīga mīlestība
Neizjusta, nepateikta
Saplosīta liepu zaros
Drīz vairs nesāpēs sirds
Norims un aizies, kā viss
Kas bija, kad pie tā strauta
Vizbules neprātā dega..
Bet bija..
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru