stundām tā klusēja viņi..jau ilgi,

stundām tā klusēja viņi..jau ilgi,
meitenes lūpas skuma, sirds pamirusi,
viņu pēdējā nakts.
gaisma aizkaros vārtus ieaudusi,
un vairs nepieder tev..
doma, vai ļāvi ticībai dzimt
mainot sekundes gaitu, skaitot līdz..
un līdz bezdibenim soļi trīs,
bet vēl tu par jaunu.
tik elpa, kas viegli matus glauž,
ļauj sevi rokās saņemt,
ir jāzaudē, bijis kas VISS
un pasmaidīt..
drīz...jo nebūs nekā..
tā viņu pēdējā nakts,
bet tu klusēji un neteici ne vārda.
aust pasakains rīts,
puskrēslā soļus sapinusi, iet diena kā nakts..