Piedzīvojumu Diena

Tas ir tik trausli un viegli
Vārdos izteikt? ..tādu sajūtu vienkārši nav
Kad uz Quigouret virsotnes saule riet
Vērot, kā  kalnu smailes zilā dūmakā tinas
Kā saplūst oranžās liesmās degošas debesis
Apgulties zālē un zvaigznes klusumā vērot
Ak, cik brīnumskaisti ir zvaigznēs apmaldīties
Sajust, ka nevēlies ceļu atrast atpakaļ
Pat ja zibeņi un lietus aumaļām līst
Tas izaicinājums, ko pārvarēt var
Ja deg tevī spītības dzirksts
Sev sevi pierādīt,
Uzmeklēt ne vienmēr vieglāko taku
Ja uzticams ceļabiedrs līdz,
Solveiga,
Lielā Piedzīvojumu  Diena tev sākas ik rītu,
Vēlies un dzīve
Brīnumu sapņiem piepildīsies..

gāju un kupenā atradu vēju

27. mar 21:03 2008

gāju un kupenā atradu vēju
ieputinātu,
citreiz tik neganti skarbu un stipru
bet nu - kā čukstu
ar pūderētiem vaigiem un snīpi
balti balti kaisītiem miltiem
tik vietām sārtums jūtams
nopūtās klusums
ņemot rokās,
tāds karstums un žēlums
par vēl nenoieto ceļa jūdzi
kā spētu to nosargāt
zemi, kur sapņi, kur balss tālāk sauc
nu labi,
kaut izpurināt pelēki vienmuļo miglu
ar ko piepildīts rīts
ap dārziem
atvadas kā ieilgušas sāpes, tās žņaudz
ievilkt elpu krūtīs grūti,
kad saproti -pagājis jau
ir mirklis. Un mirklis ir zudis
..
vējš mani mācīs dzīvot

sajūta trausla

25. mar 22:48 2008

..tas nav no šīs zemes..
tas ir īpašs.. pavisam savādāks,
tuvojos lēni,
teici - tas nav fizisks..
ārpus sapratnes
kā gaiss, kas mūs ieskauj..
Tu esi , es reibstot ļaujos
sajūta, tik trausla,
kā ziedu rokās turu un pieskarties vairos
ļaujot nākt iekšējai vibrācijai..
tā, kas ļauj mierīgam būt, kad citi sitīsies stiklos..
nav iegūstams vai zaudējams,
kļūst viegli dzīvot..
.. mīlestība neprasa, bet dod..
un manis Tev vienmēr pietiks
visgrūtāk būt., kad gribas skriet,
kad gribas pasauli pārskriet , triecoties mākoņos..
paslēpties šaurajās grīdas spraugās
sirdi paslēpt , kas satraukta izlauzties vēlas
netverams, trausls un maigs
tajā brīdī palikt un gaidīt
..tas nav izsakāms vārdos..

tikai debesis

19. mar 00:05 2008

Tikai debesis..
kādu nieciņu stūrīša zila
pie atloka .. un neraudiet
kad citi teiks - viņš miris,
neticiet!
tā nenotiek!
..
Kad ausīs rīts,
vai var stāties upe?
straumēm putojot
vienmēr uz jūru tā trauc
kur mūžība , kur viss tik balts
..es dzīvāks par dzīviem..
Pat, ja manis te nav..

neatlaid, nelaid un turi cieši

18. mar 02:51 2008

jūtu
kā plauksta,
tik maiga un trausla
akmeņus- sāpes no ceļa veļ nost
stāsta - cik pasaulē
cilvēku daudz, turot akmeņus rokās
domā , tie dimanti īsti
lai jau, lai
kā no biķera sausa
plaukstās manās tu savas liec
un drebot kā salā
savas lūpas - tik saldi rūgtas
sulu pilnas, kā ķirši pārgatavojušies,
sniedz, čukstot klusi, bet sirds kliedz
- neatlaid , nelaid un turi cieši
man nav spēka tev pateikt nē..
paliec un ļauj kaut īsu brīdi
sevi satikt un atrast –
līdz skurbumam īstu..

viens otru glābsim..

16. mar 02:24 2008

..tu atgrauz man roku
un asinis laizi kā suns
viens otru tā mēs glābsim..
jo man - negribas dzīvot,
bet tev nāvīgi slāpst..

tik dedzinošas asaras, ka sūrst

16. mar 02:14 2008

pār pleciem kā skudras
klīst, bez apstājas
sabirst un brūcēs krājas
tavās kailajās rokās
tik dedzinošas asaras, ka sūrst
lūzt,
kā pret klintīm triekto kuģu masti
ne tagad, jau vakar,
pirms sākās
nepieredzētas,
pasaulei ejot bojā, katastrofas
izdzīvot, kā lāstu uzkraut uz pleciem
zem trūdu gruvešiem nosmakt
ne palīgā saukt
vējš laupītājs aurodams klaigā
man sametas bail
par tām rokām, kas lūdz
bet nesagaida,
tikai nievas
izsmiekla dubļus mestus sejā
līdz pakrīt
tā vraks vēl ilgi šūpojas viļņos krastā
nevajadzīgs, nesagaidīts
līdz ūdens to klāj..