29. feb 23:51 |2008
ved mani, roku turot pie sirds
akls, bezpalīdzīgs
varbūt ceļā
atminēt spēsi.
Kāpēc..
kaut reizēm ticēji velti
pie ozola atvest
ja spēsi
un guldīt uz rokām
mizas rūgtumu jūtot
sapratīšu - mīli
soļi pār akmeņiem klūp
nejūtot sāpes, nejūtot it neko
vien smaidu margrietiņas
pat gar aizas malu ja iešu
akls, bezpalīdzīgs
būsi
tikai tu un es
liecinieks nebūs neviens
lazdas augumu liecu
pie zemes
kur bezgalība
kā lapas trīs koka zarā
vēja nesaudzīga, vēja skarba.
Un . vairs nesargās
rokas pie krūtīm
ar zīdu smalku
pavasaris grēkā dzimst
pumpuri briest , alkst saules pieskārienu..
ved mani, roku turot pie sirds
akls, bezpalīdzīgs
varbūt ceļā
atminēt spēsi.
Kāpēc..
kaut reizēm ticēji velti
pie ozola atvest
ja spēsi
un guldīt uz rokām
mizas rūgtumu jūtot
sapratīšu - mīli
soļi pār akmeņiem klūp
nejūtot sāpes, nejūtot it neko
vien smaidu margrietiņas
pat gar aizas malu ja iešu
akls, bezpalīdzīgs
būsi
tikai tu un es
liecinieks nebūs neviens
lazdas augumu liecu
pie zemes
kur bezgalība
kā lapas trīs koka zarā
vēja nesaudzīga, vēja skarba.
Un . vairs nesargās
rokas pie krūtīm
ar zīdu smalku
pavasaris grēkā dzimst
pumpuri briest , alkst saules pieskārienu..
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru