Es biju tik tuvu
domāju – garām aiziet nesanāks
bet nāve stāvēja blakus
pie atvērta loga, piektajā stāvā
labāk beigtam, ja klusēt
pelēkas debesis izbrist
brīžiem liekas – pietiek
neticība tik liela
asarās savu augumu pret akmeņiem triekt
un neskumt, ja sapņi – tik lieli
tiem lieliem ir jābūt
mirst, nespējot dzīvot
vai varu sev to liegt
ja nespēju vienaldzīgi noraudzīties
kā mīlestība
pa ielām klīst,
un sirdi manu nevar piepildīt
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru