18. mar 02:51 2008
jūtu
kā plauksta,
tik maiga un trausla
akmeņus- sāpes no ceļa veļ nost
stāsta - cik pasaulē
cilvēku daudz, turot akmeņus rokās
domā , tie dimanti īsti
lai jau, lai
kā no biķera sausa
plaukstās manās tu savas liec
un drebot kā salā
savas lūpas - tik saldi rūgtas
sulu pilnas, kā ķirši pārgatavojušies,
sniedz, čukstot klusi, bet sirds kliedz
- neatlaid , nelaid un turi cieši
man nav spēka tev pateikt nē..
paliec un ļauj kaut īsu brīdi
sevi satikt un atrast –
līdz skurbumam īstu..
jūtu
kā plauksta,
tik maiga un trausla
akmeņus- sāpes no ceļa veļ nost
stāsta - cik pasaulē
cilvēku daudz, turot akmeņus rokās
domā , tie dimanti īsti
lai jau, lai
kā no biķera sausa
plaukstās manās tu savas liec
un drebot kā salā
savas lūpas - tik saldi rūgtas
sulu pilnas, kā ķirši pārgatavojušies,
sniedz, čukstot klusi, bet sirds kliedz
- neatlaid , nelaid un turi cieši
man nav spēka tev pateikt nē..
paliec un ļauj kaut īsu brīdi
sevi satikt un atrast –
līdz skurbumam īstu..
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru