Kas ļoti skaists ieskanējās
runāji kad par vecotēvu
kā smalka dzija kamolā vijās
man likās, tad pazinu tevi
arī bērnību savu
kuras nav bijis
aiz trejdeviņām zemēm
meklēt es gāju
jā, man nav veicies
un laimes zilo putnu
nesastapu
brīvs tas debesīs skrien
bet basas kājas brien ūdeni siltu
smiltis pēdas glauž
veros es vasaras debesīs gaišās
meklējot Piena ceļu
likās, es pazinu tevi
dzirdot tavu balsi kluso
savus sapņus kad stāsti
ir silti un
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru