Šaubas un laime
nespēks un prieks
kā tas spēj sadzīvot vienā būtnē
ka traucē tai izpausties
pretrunu plosīts es pasaulē eju
kaut drusciņu laimes meklējot sev
bet bija liktenim jāpaļaujas
ne jāžēlojas
varētu domāt, pats sevi nolēmis esmu
un nomirt nekad nav par vēlu
tikai, gribas varavīksni vēl redzēt
klusumu no rokām tev dzert
just, kā elpa, silta un viegla
no tavām sārtām lūpam vienmērīgi plūst
un, lai kur mēs būtu
mīlestība panāk un atrod
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru