17. dec. 2007 23:30
ejot ielās, kaut dažus soļus
meklēju , pārvarot
ierasto nejēdzīgo laika atsperes ritumu
likvidējot bremzes
tikai dažus metrus
no mājas
pārraktas ielas un dubļi
kājas stieg
krīt zābaki nost un kailas pēdas
izjūt zemes īstumu
nekas no balta sniega
tas atgādina manu dzīvi
bēgot no vientulības un no sevis
dzēst no sirds, izraut un aizmest
noplēst sev kārtas
izģērbties kailam līdz kļūstu akls
neredzot, nejūtot vājprātu apkārt
un no pērkamas pasaules bēgot
skaistumam it kā raugu liekot
iemarinētas jūtas
ne, ja nekā nevajag
bedrēs krītu bez mitas un dzīvības
lādot sevi un smalkjūtību
kaisot pelavas vējā, lai sūrst
mana ikdienišķa, negribēta
un nemīlēta
dzīve - kā nu kurš prot
aizbēgt, lai nebūtu jāatskatās..
ejot ielās, kaut dažus soļus
meklēju , pārvarot
ierasto nejēdzīgo laika atsperes ritumu
likvidējot bremzes
tikai dažus metrus
no mājas
pārraktas ielas un dubļi
kājas stieg
krīt zābaki nost un kailas pēdas
izjūt zemes īstumu
nekas no balta sniega
tas atgādina manu dzīvi
bēgot no vientulības un no sevis
dzēst no sirds, izraut un aizmest
noplēst sev kārtas
izģērbties kailam līdz kļūstu akls
neredzot, nejūtot vājprātu apkārt
un no pērkamas pasaules bēgot
skaistumam it kā raugu liekot
iemarinētas jūtas
ne, ja nekā nevajag
bedrēs krītu bez mitas un dzīvības
lādot sevi un smalkjūtību
kaisot pelavas vējā, lai sūrst
mana ikdienišķa, negribēta
un nemīlēta
dzīve - kā nu kurš prot
aizbēgt, lai nebūtu jāatskatās..
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru