Meitēn, kā iet, vai nepietiks klaiņot,
tumšās ielās, kur rūķi skumīgi snauž
apjukuši dienas beigās,
domīgi skatās,
kā tramvajs miegains
skrapstot pa sliedēm brauc
dod roku, iziesim ielās
kur mājām tik spocīgi stāvi
mājām, kuru numurus neatrast
smiesim un nebēdāsim
par jūtām ne vārda, dzersim tēju
lētos krogos, un kādu deju
...
man.. nu tu jau zini
kā iet tiem, kas pa mākoņiem staigā
.. gaidu mājās ļoti, ļoti
asaras lietus sen izraudās
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru