Ir cilvēki, kas redz tikai sejas,
drēbes glītas lai mugurā būtu
nerūp tiem citu sūrstošas brūces
nedienas sūras
un tas, šodien kā jūties
aizvēru acis un redzēju
kā ceļa malā tu stāvi
pasauli it kā piemirsusi
margrietiņas glaužot pie vaiga
pie kājām māla krūze
likās, tāls ceļš tev ejams
meklēt un atrast to, kas tev dārgs
pacietīgi sargājusi
krūzi ar ūdeni aukstu
lai cienātu tos, kuriem slāps
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru