Pārlieku daudz te skaļi
es buros prom
uz trejdeviņiem vējiem
kā viss ir apnicis, apnicis viss
soļi viegli, nesamais smags
domas sapītas, kamolos cilpas
duras sirdī ezis ass
tās zemes, ko meklēju
laikam neatrast
ciparnīcu izgriezis, pulkstenis smej
laikam laikam laika nav
tā tikšķi kā skrotis, kā petardes
trāpa tieši mērķos
ja varētu tā viegli
ar spārniem pret vēju
viegli planēt un justies
brīvi bez piepūles
nejust kamolus, nejust piesaistes punktus
pagurt un atbrīvoties
kā enkurs, kā atsvars atrāvies,
sākt jaunu dzīvi
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru