redzu, māsa klusējot kreklus auž

30. dec. 2007 19:32

redzu, māsa klusējot kreklus auž
nātru sula pa pirkstiem, plaukstām, uz rokām
tek netīri brūna, dzeldama
bet viņa auž, mēmi sakniebjot lūpas
ne vaids neizskan, kaut arī sāp
tik žiglāk kustas rokas
laika nav daudz
mīļotie brāļi cieš,
kļūstot par gulbjiem baltiem
man grūti saprast
kad saki, vīlusies esmu, spēka nepietiek
lūzt tilti, balsti un kas no dzīves
acis tukšumā maldās,
un lai es,
nemainīgs kā akā ūdens kļūtu
strauts, kura asinīs nemiers ierakstīts
..
Mīlestība grūtības pārvar