trešdiena, 2015. gada 15. jūlijs

Vakara krēslas stāsti

vakars nemieram manam nepazīstams likās
taciņa skrēja aizelsusies man pretī
tu savādnieks esi, vēl nesaprotams
durstīgā egle zaļā, kad tai pieliecos, čukst
un vēl tik zaļš, vēl zaļš
tiki tak, tavi rotājumi iekšā
bet,
ja nesīsi mājā,
posīšos svētkos greznumu lietās
un tu, kā ir ar tevi..?
- tu jau zini, ar mani ir labi
senas dziesmas ņems mani pie rokas
skaņas viļņi nopļaus kā zāli
aizvēris acis, sirdij drebot
došos ciemos pie jaukās fejas
kur robežas trauslas un
gaismas papilnam..

18. dec. 2007 23:49

Nav komentāru: