nekas jau nemainās līdz brīdim
kamēr nespēj atzīt
tikai pats akmeni vari izkustināt
pats vari novelt no ceļa..
.. rūsas pārklātas ķēdes
laivu piestātnē droši tur
lai drošāk, lai bez riska
aizietu bojā,
miegot cieši,ērtībās un bezrūpībā,
aizmirstu tiekties pēc naktīm ar zvaigznēm,
/kas būtībā auksti uz tevi raugās/
vienaldzībā ieslēgt sirdi trauslu,
lai tā nenomaldās.. lai neilgotos..
vai atceries.. atceries saules lēktu?
sen jau aizmirsies..
bet vajadzētu,
lai tas kļūtu par ikdienu tavu..
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru