Sapņu stariem uz lielceļa balta,
vakardiena.. smaidot par mieru,
apkārt marmora stīdziņām kalta
un sirds tai salta, salta..
rūgtena apveida, mirdzumā pērles,
vakars un nakts, manas cerības mīts..
kā lielākā vērtība ubaga tarbā,
ar gaismu siltumā sagaidīts rīts,
uzdrīkstos dzīvot, ne bēgot no dzīves,
tveru gaismu un meklēju taku,
ļaujot tai uzplaukt šo sekundes daļu,
šupoles vējos rast ceļu pie tevis.
ja neīsts būsi,izlikties spēsi,
panāks un notvers, bez žēlastības,
ne vārda nejautājot, sairs pelnos,
bet tas arī viss..mierinājums.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru