kad grūti, ne blakus būt
vienu soli priekšā, lai nesajūt
smagumu pleci..
ar vieglu elpu
sirds kad notic, līdzi saukt
rasa vai putekļains ceļš
viss vienalga,
rīts kad tumsu lauž
asaras notraukt no vaiga
iet līdz, kaut uz pasaules malu
tā ir..
viss ir it kā senāk
dienas nomaina dienu
pat ceļš, ko ej
ierasts un nelīdzens kā vienmēr
bet tu priecīgi smej
viss kļuvis mirdzošs un īsts
zvaigznes naktīs mirdz spožāk
un tu gaisu velc krūtīs
ar citu sparu,jo jūties laimīgs..
jā.. tā notiek
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru