neprātības cena ir dzīves alkas

Mums starpā plūst upe,
Te es, tu vēl tajā pusē,
dziļa, bail pāri doties,
straumes jūtu..varbūt ļauties,
aizbēgt no pierastības, no ikdienišķā,
no nolemtības sastingt uz vietas.
lai jauktu prātu un domas
savas ilūzijas sienu
kailos zaros, kā spīdīgas lentas
daudz ārišķības, daudz par strauju,
neprātības cena ir dzīves alkas,
sargāt dienu no pelēcības..