es biju tik tuvu..
domāju - garām aiziet nesanāks
bet nāve stāvēja blakus
pie atvērta loga, piektajā stāvā
labāk beigtam, ja klusēt
pelēkas debesis izbrist
brīžiem liekas –pietiek
neticība tik liela
asarās savu augumu pret akmeņiem triekt
un neskumt, ja sapņi -tik lieli
mirst, nespējot dzīvot
vai varu sev to liegt
ja nespēju vienaldzīgi noraudzīties
kā mīlestība
pa ielām klīst,
un sirdi manu nevar piepildīt
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru