tekoša strauta ūdenī rokas liec
jūti, kā burbuļi plīst
tā jūtos es
kad zvaigznes tukši acīs man raugās
bet tu saki – drīz
es iešu , kur mani sauc
es likteņa triecieniem nepadošos
nelūzīšu, nesaliekšos,
ar divtik lielu sparu
iešu tur, kur sauc mani spīts
kas ziedošai pļavai,.. lai
kad krēsla vakarā nozog tai krāsas
vienīgo ziedu var atrast arī pēc smaržas
ja vien sirdij..ja sirdij tas vajadzīgs..
18.04.2007
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru