otrdiena, 2007. gada 30. oktobris

Ir katra diena

Ir katra diena,
Kā kāpiens grūts uz ešafota.
Es zinu katru tā skrambu un grumbu,
Dēļu nelīdzenumā.
Jāsaņem drosme, lai nejustu bailes,
Liekot galvu uz bluķa.
Sviedru lāses uz pieres.
..ejot lai nedreb kājas.
Vēzienam cirvis pacelts,
Spožs kā spožākie saules stari.
Tik klusums savāds apkārt,
Varbūt apžēlots..?
..spriedums pagaidām atlikts..
Adrenalīns pārpārēm
Nejūt rokas, ne kājas
Tik sirdi, kas negudri sitas
Gribu, lai ātrāk tas beidzas,
Katru dienu lai nejūtu mokas.
Tik bende nesteidzas,
Esmu kā rotaļa viņa rokās..

Nav komentāru: