būt var klusuma par daudz
- tik dziļš un skaļs,
pateikta vārda..
kad gail dzisušas ogles
uz marmora balta
un sāp
vēl neizteikta mīlestība,
klīst kas neatpazīta
pasaulē svešā, saltā,
pa takām es eju un buros
pūzdams oglēs elpu
uz plaukstām,
kuries, kuries.. topi dzīva!!
lai liesmas nāk un plosa
manu aizmirsto miesu
uzliesmosi..
sakurtos sārtos..
dzīva..!!
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru