..tad luncinot asti, pieglaustām ausīm
ar skatienu skumju un sunisku
liekot purnu pie tava vaiga
doma tam viena,.. tik skumīga
kad tam teica - nu tagad tu brīvs
būs jāmācās dzīvot, bet jau vienam
velti tas centās ko pierādīt
cik noderīgs vēl - "ej projām!"
iet pa ceļu, kā nesaprazdams
ķēde ap kaklu, kas velkas līdz..
pieradums.. un sunisks skats
-esi brīvs..bet tas nepalīdz..
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru