Neko nevaru un negribu mainīt
Kamēr tu esi tik tālu
Kamēr mēs neesam kopā
Bet nāc pa mēnesstaru bālu
Manus sapņus tulkot
Nāc un stāsti, cik grūti iemigt
Cik dzīve nežēlīga, kā laužot
Sapņus uz pusēm
Iemiegot, viegli elpo uz krūtīm
No miega kad gribu nepamosties
No sapņa, kas tur savā varā
Es ienīstu agros rītus
Kad projām no manis dodies
No rīta, kad gribu nepamosties
Es sāku ienīst nāvi
Kaut gan – tas ir skaistākais
Kas man ir bijis, un tev vēl būs..
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru