esam tikušies ,
lai iepazītu
un no tuvuma raugoties,
mānām sevi, nemanot horizontu
neprotam un protam izlikties
vieglāk acis nodurt uz zemi
uz sauli grūtāk – sāp,
par rasu
un par pelniem plaukstā,
ne par atdzimšanu
un par ko vairāk,
grūti noskatīties, cik viegli
daudzi aizpeld pa straumi
sev nejautājot, kādēļ..
..tā strauts, laužot sev ceļu
līkumu līkumus met
līdz par krāčainu upi
un nevaldāmu..
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru