ak, Dievs, grūti dzejā izkliegt sāpi
dienā, kas raud, viss kļuvis svešs
liesma dziedoša egles zarā
cerības elpa un jūras vējš
pusceļā apstāties, stāvēt un gaidīt
ausīs saule un teiksi -nāc
iepin matos man sarkanas rozes
par rītdienu nedomā, sapņot sāc
maldīties Gaujas rītos ar rasu
tavās acīs kā pērles kas viz
samaksā dārgāko, kas ir dzīvē
domāju - jā, bet kas tas ir..?
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru