..mums pieder tik šodiena

..mums pieder tik šodiena,
var nepienākt rīts.
nakts mūzika trausla,
katrs vārds sajūtā noglāstīts
diena kas vakar, caur pirkstiem smilts.
un klints, kur steidz rāpties,
atgādina noberztas delnas
ko šodien jau apklāj balts sniegs,
neapstāties, ja arī bail
no tā, ka varbūt sāpēs..
un zinu..sāpēs.
skumjas ir cerību lāstekas zilas,
pil lāse pa lāsei vienā punktā,
līdz sāpes vienaldzīgas..
..un iestājas Miers..