auž rakstus dūrieniem sīkiem
kur melnās vērpetēs sagriezies sniegs,
vienaldzība – svina pelēki dūmi
cigarete vēl pusē, bet jau slāpst
iztaisno atsperes, kā no lingas
sviež tālu..uz jumta slidenās kores
kur cēli, kā apmaldījies
staigā kaķēns viens
...
es zinu, jūs mani apskaužat,
bet nav jau par ko..
esmu princis un ubaga zēns
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru