mana diena kā izmircis tauriņš,
zaudējot spēku pret tavu sitas
klusums starp mums..starp mums,
liek sirdi iekalt ledainās skavās
klusums starp mums..starp mums,
kā spirtota vate pie vaļējām brūcēm
iedegts uguns un jau tiek dzēsts,
bailēs no ugunsgrēka
atgriezt spēj viens vienīgs glāsts,
mirkļus, kas bija, tos atmiņās krāju
kā laimīga klaidoņa stāsts,
pasaule vaļā un visur ir mājas
klusums starp mums..starp mums,
līdz iemiegu.. un tad vēl miegā
kā buramvārdus skaitu: būs labi,
ar tevi modīšos saules staros
....
tikai vienu..
tikai vienu es vēlos:
lai nebūtu jāmelo vai jāizliekas,
kad es saku,
ka laimīgs es jūtos..
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru