otrdiena, 2007. gada 30. oktobris

tai vakarā, kas kā mirklis īss

tai vakarā, kas kā mirklis īss
garš kā dzīve
nesapratu, kur gāju
zvaigžņu pilna debess
drebēja un krita
ko vēlies, vai izdomāji?
-jā,
būšu es ceļā uz tevi
..basas, basas kājas
nedroši soļi,
reibst galva ,
sirds trīc,
ziedu lapiņām kaisīta gulta
sveču trīsošās liesmiņas
ceļu rāda
meklējusi tik ilgi,
maldījusies
dvēsele otru ir atradusi
īss pieskāriens ..tik īsts
atmiņā visu mūžu
tā ir tik sapnī
dzīve skaista, nežēlīga..

Nav komentāru: