ar labunkti..ar labunakti
un sirds jau pa dzīparu skrien
tik viegli elpot
spārnos var apmaldīties
un es paceļu to vienu
to,kas man pie kājām
šo sapnīti es izsapņošu
neļaušu tam nelaikā projām iet
Tu dzirdi,dzidri tas ieskanas
kā sudrabā kalta krūze
ar rasu pildīta ,neatdzerties
skudras pār muguru skrien
tik brīdi ļauties,lai projām
spožā gaismā..aidurves ēnā
vecmātes lakatā sildīties
kad kājas bij basas,..tas nekas
klēpī siltā ierausties
un laisties augstu padebešos
spārni stipri kur nes..
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru