kā spēļu kauliņi kabatā čuksti,
es māku,.. māku tā klusēt,
līdz tirpas augumu pārņem
kā zvanam skaņa, kad tas klusē,
piekaltis mēlei saltums.
stāvot saules pusē, gaisma apžilbina,
tumsā neredzams baltums
kā kaķis melns trinas gar kājām
nav viegli ticēt labam, ja tas blakus
izmisumā bailes,
zvaigznes atspīdumi glāzes sienās mokās
šķīdina asins lāses, lai nerec
nemāku izlikties vai pārāk labi..
tauriņus palaižu, lai lido, lai lido
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru