es dzirdu atbalsis, kā grieze
kas sauc un rāda ceļu
lai kurp ietu, naktī klusi
uz manu pusi ceļi ved
un izmisusi, kā bez elpas
sildi rokas
stāsti, un es klausos
kā klusi rūtīs lāses sit
un balss, ko nepazīstu
spēj mani noburt
klusumā sit sirds tik skaļi
kas zin, vai tava, mana
nenoteiktā ritmā
līdz izgaist nakts, vien tavas rokas
vēl mani meklēt steidz
pirms padebešos rīts jau mostas
un nakts, kā glābēja mūs sveic..
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru