..un atkal jau vakars

un atkal jau vakars un atkal es klusi
saku Tev -cik dzīve piekususi
mums parādus prasot,bet vai patiešām
mēs parādā kādam būtu
par to.ko sirdīs jūtam
un vai pareizāk būtu slāpt
ja elpojot brīvi,nākas krāpt
tik nezinu ko,
vai kam zudusi jēga
un brīžiem nepietiek spēka
atzīt to,kas tāpat jau spraucas uz āru
nesaprātīga, un dzīve bez prieka
kad uz priekšu tu ej tikai inerces vadīts
un saproti to,ka kustība reiz beigsies
un vai tāpēc ir vērts steigties
dzīvot to kas jau pamatos nepareizs
un šķības durvis stutēt, līdz pašam tās
uz galvas jau krīt..
vai kāds no tā būs laimīgs?
jā..ja beigsi savu dzīvi
tā..
bet Tu pati?

27.02.2006