jau asaras uz delnām krīt
un sūrstot jūra krājas
kā gan lai dzīvoju es rīt
ja sāpju gravas ir manas mājas
un nav kam izkliegt savas bēdas
kā vientuļs koks šeit kāpās stāvu
un aizejot vien paliek smiltīs pēdas
kamdēļ es skumjām sirdī ienākt ļāvu..
27.02.2006
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru