man piegriezies!!!
krīt priekškars pārāk lēni
un jūtu bezgalīgas mokas
uz dzeloņstieplēm spiezdamies
šai izrādē es savainoju rokas..
..to turpināt??
tad labāk izraut pāris lapas
līdz jaunais cēliens nāks
kur mīlestības ainiņas
un laimi baudīt sāks..
bet skatuve jau tumsā slīd
steidz aktieri uz mājām
pa tumšām ielām..nobristies
ar samirkušām kājām..
..
ir dzīve teātris..un aktieri kā klauni
un dzīves spēlējam..ar prieku vai bez tā
ja nedzird aplausus,bet apkārt skaļi smiekli
tad zini-C` est la vie..un viss ir kārtībā..
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru