Piedzimt un zaigot tev acīs

es raudu..mēmām asarām
jūtot..nespēju vairs
sevī slāpēt šīs jūtas
kautri lūdzot,kas dzimst

savām plaukstām sasildīt vēlos
balsi, aiz loga kas sauc
plašumā klejot,smiet vai dejot
un neatgriezties vairs

pa nostieptas stīgas skaņu
es traucu augstumā..la minorā
un iemiegu.tā klusi,klusi
mīkstā,baltā kupenā..

pamostos..pasaule jau cita
par vienu mirkli bagāta
nāksi Tu mani atkausēt
ar savu saulaino smaidu

atdzimt par jaunu no sniega
no sapņa,kas turējis varā
piedzimt un zaigot tev acīs,
vienalga,ko citi sacīs..

06.01.2006